EN    
LV    

ROTAĻAS VĒSTURE

Tautas deju ansamblis "Rotaļa" ir dibināts 1946. gadā. Jau no pašiem pirmsākumiem "Rotaļa" ir bijusi Valsts elektrotehniskās fabrikas (VEF) kultūras nama deju kolektīvs.

Savu vārdu "Rotaļa" ieguva pēc tāda paša nosaukuma dejas, kuras horeogrāfe bija pirmā "Rotaļas" mākslinieciskā vadītāja Ludmila Krūmiņa. Ludmila Krūmiņa veidoja latviešu un cittautu deju horeogrāfijas. Īpaši aktuālas bija spāņu dejas.

"Paši saaicināja trūkstošos dalībniekus, paši vadīja, paši tērpus sarūpēja, paši dejoja. Viņi i nesapņoja, ka šis novakaru prieks kļūs par pamatu kaut kam lielam un paliekošam. Vai tad vienkāršos tautas dančus kāds līdz tam bija mērījis ar lielas mākslas olekti?" (Dzimtenes balss; 1986. gads, Nr.22)

1963. gadā kolektīvam piešķirts tautas deju ansambļa goda nosaukums.

No 1968. līdz 1969. gadam "Rotaļu" vadīja Gaļina Libere, slavena ar dažādu uzvedumu un cittautu deju horeogrāfijām (uzvedums "Salaspils" ar komponista Salaka mūziku, rakstītu speciāli "Rotaļai", uzvedums "Basku sacelšanās" u.c.).

Gaļinas Liberes kā "Rotaļniekiem" pievienojās profesionāli dejotāji no citu brālīgo republiku valsts tautu deju ansambļiem. Tas ļāva "Rotaļai" mirdzēt pasākumos, kuros bija jādejo padomju tautu dejas. Kā jau visiem PSRS tautas mākslas kolektīviem arī "Rotaļai" bija jāuzstājas dažādos pasākumos - Dziesmu svētkos, Ļeņina dzimšanas un miršanas dienās, Uzvaras svētkos, Oktobra svētkos un citos.

Ļoti bieži tika ceļots pa dažādiem PSRS kolhoziem sējot, stādot un vācot bagātīgo ražu. Neiztika arī bez "tautu sadraudzības" braucieniem uz brālīgajām PSRS republikām. Tuvas attiecības bija izveidojušās ar Proletāriešu rajona šefībā esošo Talsu rajona, kā arī ar Lietuvas PSR Kauņas TDA "Suktinis", ko stiprināja savstarpējā ciemošanās.

Kolhozu un "tuvo attiecību" aktivitātes papildina arī pašaizliedzīga un izdomas bagāta tautas tērpu meklēšana, veidošana un apgūšana. Vislielākās pūles tiek ieguldītas Senlatviešu tautas tērpu meklēšanā "Rotaļas" vadītājas Daces Ašmanes vadībā. Tērpu iegūšanai netika žēlota ne nauda, ne fantāzija:

  • Senlatviešu tērpa izmaksas sniedzās līdz pat 600 rubļiem (!);
  • Puišu cepurēm Turkmēņu šabanu dejai tika izmantotas rotaļnieču aitādas apkakles, kuras bija iepirktas brālīgās republikas apmeklējuma laikā;
  • Lai izietu speciālas komisijas vērtējumu, augumā mazākie puiši lika dejošanas kurpēs korķus, lai sasniegtu tā laika dejotāja auguma standartu - 176 cm;
  • Uzbeku dejas tumšie mati iegūti no brūnām kurpju šņorēm, savijot tās daudzās bizītēs, lai noslēptu "Rotaļā" dominējošo blondo matu krāsu;
  • No Ukrainas PSR uzaicinātais slavenais horeogrāfs uzveda deju "Donas kazaki", kurai rūpnīca speciāli tika veidoti atribūti - kazaku dzelzs zobeni. Rezultātā 16 "Rotaļas" puiši uz skatuves dejoja "Donas kazakus" ar dabīga lieluma un svara dzelzs zobeniem, kurus knapi varēja pakustināt.

1977. "Rotaļai" ir panākumu gads - rotaļnieku iniciatīvas mudināts kolektīvā ienāk TDA "Daile" dejotājs Modris Gipmanis, un uz vadītāja vietu izsludinātā konkursa rezultātā kolektīvu sāk vadīt Aija Baumane. Kā repetitori strādā Janīna Nurka un Juris Lainis.

Aijai Baumanei un Modrim Gipmanim kopīgi vadot "Rotaļu", kolektīvs iegūst statusu - Tautas Deju Ansamblis.

"Ilgajā ansambļa esības laikā tā vadītāji slīpējuši tautas dejas skaistumu, darījuši to pievilcīgāku un jaunāku. Ar Aiju Baumani "Rotaļā" ienāca kaut kas pavisam cits. Ienāca raksturs un temperaments." (E.Tivums, Padomju Jaunatne; 1982. gada 19. novembris)

1980. gadā Deju svētku skatē TDA "Rotaļa" pirmo reizi iegūst godpilno trešo vietu ar Imanta Magones "Skani mana Tēvu zeme" un Helēnas Tangijevas-Birznieces "Gatves deju".

"Rotaļai" mākslā ir savs rokraksts. Tai vienmēr piemitusi augsta meistarība, dzirkstošs optimisms un jauneklīgs gars. Šo azartu un vieglumu dejā daudzējādā ziņā nosaka kolektīva vadītājas - Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces Aijas Baumanes - personība." (Padomju Jaunatne; 1980. gads)

1981. gadā Aijas Baumanes aicināta "Rotaļā" par asistenti sāk strādāt viņas "operas laika" kolēģe Roze Kupča.

Pāris gadus vēlāk, 1983. gada Deju svētku skatē, "Rotaļa" ierindojas 1. vietā ar Aijas Baumanes deju "Plācenītis", Modra Gipmaņa "Trīs sidraba upes tek" un "Lietuviešu deju". Ansamblim tiek piešķirts Nopelniem Bagātā Tautas Deju Ansambļa tituls.

Arī nākamajā Deju svētku skatē 1985. gadā "Rotaļa" tiek atzīta par labāko deju kolektīvu, visus pārsteidzot ar Aijas Baumanes "Tūdaliņu", Ulda Žagatas "Dejotprieku" un "Turku deju". Kolektīvam piešķīra LPSR nopelniem bagātā kolektīva goda nosaukums.

1989. gadā Modris Gipmanis aiziet no "Rotaļas", lai kopā ar vidējās paaudzes rotaļniekiem veidotu vēl vienu spēcīgu kolektīvu, jo "Nezāles neiznīkst!" un par "Rotaļas" repetitoru kļūst Gints Baumanis.

1990. gada Deju svētku skatē Aijas, Rozes un Ginta vadībā TDA "Rotaļa" un Modra vadītais vidējās paaudzes kolektīvs gūst godpilnās 1. vietas.

1998. gadā Latvijas Nacionālajā Operā norisinās Latvijas Tautas Deju Ansambļu skate, kuru vērtē starptautiska žūrija. Ar Aijas Baumanes deju "Kur tu augi daļa meita" un Ritas Spalvas "Putnu sasaukšanās pavasarī" TDA "Rotaļa" izpelnās arī starptautiskās žūrijas augstāko atzinību, un Latvijas labākā tautas deju ansambļa titulu! To no savām rokām neizlaižot jau ceturto gadu: ne 2003. gadā (skatē Rotaļa piedalās ar dejām "Alsunģietis" un "Virmo gaiss"), ne arī 2008. gadā, kad Rotaļa sevi pārstāv ar "Kur tu augu daiļa meita", un Ginta jaunradi "Paēduši, padzērušiâ", kā arī "Tu kā es kā", kas tapis uz Cosmos populārās dziesmas pamata un skatē izpelnījās nedzirdētas ovācijas.

2006. gada februārī Arēnā Rīga notika atvēršanas svētki, Raimonda Paula lielie dziedāšanas svētki un maestro dzimšanas dienas svinības arīdzan, kas kopīgā dziesmā vienoja 750 koristus no visas Latvijas, dažādu paaudžu iemīļotus estrādes solistus, dziedošos aktierus, dejotājus no „Daiļrades”, „Līgo”, „Teiksmas” un arī „Rotaļas” un 10 tūkstošus skatītāju.

2007. gadā, svinot Aijas Baumanes 75 gadu jubileju, Tautas mākslas centrs izdod grāmatu par Aiju, un tās autors Ēriks Tivums par Aiju raksta:" Aija bija un ir mūsu, latviešu dejas karaliene. Karaliene emitūrā, kura ar interesi seko, kas un kā valda viņas karaļvalstī uz Baltā nama skatuves, "Dancī", "Rotaļā", "Daugavas" un "Skonto" stadionu zālājos, lielu koncertzāļu un tālu pagastu tautas namu skatuvēs. ... Tas būs stāsts par skaistu sievieti un dievīgu dejotāju. Par gudru un kaislu dejas skolotāju. Tās būs trejādas dzīves un trejdeviņi mūži."
2007. gadā tā brīža Rotaļas prezidents Renārs Danelsons, realizē sen lolotu sapni. Tā kā bez dejošanas, Rotaļa vienmēr bijusi aktīva, sportiska un pati piedalījusies citu ansambļu piedāvatajās sporta aktivitātes, tiek organizēts pirmais Rotaļas kauss futbolā, kur par ceļojošo kausu ik gadus draudzīgi cīnās citi deju ansambļi, arī pati Rotaļa. Bet kā to pirmajā gadā paši ieguva, tā līdz šim to nav vairs redzejuši. Tradīcija plešas plašumā, un katru gadu laukumā parādās arvien jauni un jauni cīnīties griboši deju ansambļi. Attiecibā uz Latvijas labāko tautas deju ansambli nekas nemainās ari 2008. gadā deju karos, kur Rotaļa sevi pārstāv ar Rotaļas par jau vizītkarti saukto „Kur tu augu daiļa meita”, un Ginta Baumaņa jaunradi – „Paēduši, padzēruši”, kā arī „Tu kā es kā”, kas tapis uz Cosmos populārās dziesmas pamata un skatē izpelnījās nedzirdētas ovācijas 2008. gads oktobrī TDA Rotaļa kopā ar visas Latvijas dejotājiem piedalās Latvijas Valsts 90 dzimšanas dienas sveiciena un vienlaikus Ginesa rekorda uzstādīšanā kategorijā Garākā deja, kas norit Vecrīgā.

2010. gada martā Rotaļa organizē lielkoncertu „Mana deja Latvijai”, kur piedalās Latvijas deviņi labākie lielie un mazie dejotāji - Daiļrade, Dancis, Dzintariņš, Liesma, Līgo, Rotaļa, Teiksma, Vektors un Zelta sietiņš. Kolektīvi bija vienoti uz VEF Kultūras pils skatuves, savu mīlestību uz Latviju paužot kopējos deju rakstos, apliecinot un ticot, ka „deja ir spēks”. Svētku lielkoncerta idejas autors ir Rotaļas mākslinieciskais vadītājs Gints Baumanis. Un tā kā Latvijā tas bija politiski eksistenciālu spēļu laiks, Rotaļa tiek sadzirdēta, un Rīgas Dome lūdz atkartot koncertu Latvijas Republikas Neatkarības svinībās Krastmalā, 4.maijā.

2010. gada novembrī Ķīpsalā Rotaļa, kopā ar citiem 800 dejotājiem, piedalās mītiskajā dejas uzvedumā NO ZOBENA SAULE LĒCA. Izrādes horeogrāfs Agris Daņiļevičs, režisors Uģis Brikmanis un izrādes producents Edžus Arums. Dejas izrāde No zobena saule lēca ir mītisks stāsts par seno baltu dzīvi, kuru vairāk nekā 900 dalībnieki atspoguļo dejā, mūzikā, rituālos un scenogrāfijas simbolos. Stāsts radīts kā kultūras vērtība, kas atspoguļo mūsu senču viedo dzīvesziņu. Izrādes sižetiskā līnija ļauj iepazīt seno baltu dzīves gājumu, ikdienu, būtiskākos ritus, piemēram, dzimšanu, kristības, kāzas. Izrāde ir par cilvēka likteni – spēju to pieņemt. Tā mēģina izprast un atspoguļot cilvēka iekšējās sajūtas un izpausmes kara priekšnojautās un realitātē. Stāsts ir ne par tiem, kas karo, bet par tiem, kas kādu pavada karā, par tiem, kas dzīvo blakus, par tiem, kas gaida pārnākam no kara, un par tiem, kas nesagaida. Izrāde ir kā himna ikvienam latvietim un baltu kultūras pārstāvim.

2011. gada februārī jau otro reizi labākie Latvijas Tautas deju ansambļi Rotaļa, Dancis, Vektors, Daiļrade, Teiksma, un Līgo organizē labdarības koncertu Kongresu namā, kura kopīgais un cēlais mērķis ir palīdzēt Latvijas bērniem, kas sirgst ar bērnu cerebrālo trieku. Visi ienākumi no pārdotajām biļetēm, saziedotā nauda no ziedojuma kastītēm, kā arī ziedot.lv portālā tika ziedoti bērnu atveseļošanai un viņu vajadzībām. Koncerts bija veltījums un dāvana 'mazajām sirsniņām', viņu vecākiem, draugiem, radiniekiem un visiem dejas entuziastiem.

2011. gada martā Rotaļa kopā ar draugiem Lielupi, Katvariem un Dzirnām, mūziķiem un māksliniekiem piedalās labdarības koncertā "Dzīve kā košums" Arenā Rīga - mūziķa, dzejnieka un aktiera Mārtiņa Freimaņa piemiņai. Visi koncerta ienākumi tika nodoti „Mārtiņa Freimaņa fondam”. Fonda misija ir turpināt Mārtiņa aizsākto: atbalstīt jaunos mūziķus un atvieglot dzīves pabērnu likteņus, vai tie būtu suņi, kaķi vai cilvēkbērni-bāreņi.

2011. gada martā VEF Kultūras pils Tautas deju ansambļa "Rotaļa" mākslinieciskais vadītājs Gints Baumanis saņēm Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta gada balvu "Baltais zvirbulis" nominācijā "Rīgas pilsētas pašvaldības amatiermākslas kolektīva vadītājs" par mākslinieciski kvalitatīvu un radošu Tautas deju ansambļu lielkoncerta "Mana deja Latvijai" realizāciju.

Diemžēl 2011. gada aprīlis Rotaļai tiek krāsots tumšās krāsās, jo 22.aprīlī 78 gadu vecumā no VEF deju dēļiem uz mūžīgiem laikiem atvadās izcilā latviešu baleta māksliniece, horeogrāfe un Rotaļas sirds - Aija Baumane. Viņa bija TDA Rotaļa mākslinieciskā vadītāja no 1977. līdz 2002. gadam. Aijas laiks Rotaļā bija īpašs ar to, ka tika radītas tagad jau par latviešu tautas dejas klasiku kļuvušās dejas "Latvju polka", "Plācenītis", "Tūdaliņ, tagadiņ", "Kur Tu augi daiļa meita", "Rūdolfa smaids" un citas.

2012. gada jūnijā Rotaļa piedalījās Rīgas iedzīvotājiem un viesiem paredzētajā Jāņu pasākumā - Raimonda Paula lieluzvedumā „Līgo, Rīga!”. Rotaļnieki aktīvi dejoja, dziedāja, svinēja un dzīvoja uz skatuves kopā ar pārējiem dalībniekiem, priecējot sanākušos līgotājus krastmalā, gan arī skatītājus pie televizoriem.